Home » Mūzikas izglītība Latvijas kultūrpolitikā: tautas konservatorijas valsts novados (1920–1940) by Valda Čakša
Mūzikas izglītība Latvijas kultūrpolitikā: tautas konservatorijas valsts novados (1920–1940) Valda Čakša

Mūzikas izglītība Latvijas kultūrpolitikā: tautas konservatorijas valsts novados (1920–1940)

Valda Čakša

Published 2013
ISBN :
Paperback
212 pages
Enter the sum

 About the Book 

Grāmatas pamatdoma: šodienas mūzikas izglītības sistēma, tās struktūra un ilgtspēja, kā arī mūsdienu mūzikas dzīves raksturīgo norišu avots ir latviešu intelektuāļu – profesionālo mūziķu, kultūras biedrību aktīvistu un kultūrpolitikas veidotāju – 20.MoreGrāmatas pamatdoma: šodienas mūzikas izglītības sistēma, tās struktūra un ilgtspēja, kā arī mūsdienu mūzikas dzīves raksturīgo norišu avots ir latviešu intelektuāļu – profesionālo mūziķu, kultūras biedrību aktīvistu un kultūrpolitikas veidotāju – 20. gs. 20.–30. gados radītās mūzikas izglītības, tās nepieciešamības un vērtību izpratnes un popularizēšanas pieredze. Tā ir prakse, ko latviešu mūziķi bija guvuši Rietumeiropas vai Krievijas konservatorijās, un, pārceļoties uz Latviju pēc valsts nodibināšanās, ieviesa mūzikas mācību iestāžu kultūrizglītojošajā darbībā visos valsts novados.Tas ir nacionālās muzikālās izglītības attīstības ceļš, ko savas tautas vispusīgas attīstības un garīguma pilnveidei 1919. g. uzsāka Latvijas Konservatorija, it īpaši tās vadītājs – komponists Jāzeps Vītols, kurš personīgi uzrunāja un mudināja atgriezties ārpus Latvijas dzīvojošos mūziķus ar organizatoriskā un izpildītājmākslinieka pieredzi- pārliecināja viņus uzņemties tautas konservatoriju vai mūzikas skolu pedagogu pienākumus, organizēt koncertdzīvi, veidot korus, orķestrus u.c. mūziķu kolektīvus visos valsts novados. Tādējādi profesionālo latviešu mūziķu intelektuālais un radošais gars sekmēja citu tautu muzikāli vēsturiskās pieredzes ieviešanu nacionālās kultūras celtniecībā.Starp mūziķiem, kas kļuva par muzikālo aktivitāšu rosinātājiem un sabiedrības muzikālās izglītošanas sekmētājiem 20. gs. pirmajā pusē, bija izcilas personības, par kuru darbību ārpus konkrētajiem Latvijas novadiem mūsdienās diemžēl tikpat kā nekas nav zināms. Tas liecina, ka mūzika, kura ir visātrāk zūdošā kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, tostarp arī mūzikas izglītības vēsture Latvijā, ir fragmentāra. Nav pētīta Latvijas mūzikas izglītības sistēmas izveides vēsturiskā saikne ar ietekmīgāko politisko partiju kultūrpolitikas nostādnēm, mūzikas izglītības likumdošanu- nav noteikti atšķirīgie un kopīgie elementi valsts novadu tautas konservatoriju un mūzikas skolu pedagogu kultūrizglītojošajā darbībā demokrātijas un autoritārisma apstākļos, t.i., nav pētīta mūzikas izglītība kontekstā ar Latvijas politikas, ekonomikas un kultūras attīstības procesiem. Šie jautājumi, kas prasa rūpīgu un dziļu izpēti, paver iespēju vēsturnieku un muzikologu un sadarbībai.